|
|
Jaunumi
09.11.2009
Seminārs par jūras ekosistēmu aizsardzību
27.- 28. oktobrī Siguldā notika seminārs ” Jūras ekosistēmu aizsardzība – projektu laikā gūtā pieredze Igaunijā, Latvijā un Lietuvā”.
Seminārā mērķis bija prezentēt LIFE Nature projekta „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” gala rezultātus, projekta „Jūras Natura 2000 vietu noteikšana Igaunijā: vietu izvēle, dibināšana un aizsardzības pasākumi” starprezultātus un citu projektu laikā iegūto pieredzi saistībā ar dabas aizsardzību un apsaimniekošanu jūrā un jūras izmantošanu un telpisko plānošanu.
Galvenie diskusiju temati bija:
- Sugu un biotopu inventarizācijas rezultāti saskaņā ar Eiropas Savienības aizsardzības prasībām.
- Aizsargājamo teritoriju un to robežu noteikšana balstoties uz projekta aktivitāšu rezultātiem.
- Aizsardzības režīmi un aizsardzības plāni ierosinātajām jūras Natura 2000 vietām
- Ieinteresēto pušu iesaistīšana: piekrišana, komunikācija un ekonomiskās intereses
- Jūras izmantošana kā komplekss fenomens, kas rosina jūras telpiskās plānošanas ieviešanu
- Nepieciešamās aktivitātes nākotnē
Galvenie secinājumi:
LIFE Daba projekts „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” ir bijis veiksmīgs, jo projekta laikā ir:
- Iegūts daudz jaunas un zinātniski vērtīgas informācijas par jūras teritorijām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
- Igaunijā ir apstiprinātas jau esošo aizsargājamo jūras teritorijas, Latvijā ir iesniegti priekšlikumi Vides ministrijai par septiņu jaunu teritoriju veidošanu, bet Lietuvā aizsargājamo teritoriju robežas ir pārskatītas un vienai teritorijai tās tika ievērojami paplašinātas.
- Visās trijās Baltijas valstīs iegūta pirmā pieredze dabas aizsardzības plānu izstrādē jūras aizsargājamām teritorijām.
- Veikti plaši sabiedrības informēšanas pasākumi– vairāk nekā 100 raksti mēdijos un sižeti televīzijas raidījumos, sagatavots videoklipu cikls „Ieraugi jūru” par jūras ekosistēmām, uzstādīti informācijas stendi par aizsargājamām teritorijām un dabas vērtībām, organizēti pasākumi ieinteresētajām pusēm utt.
ESTMAR projekta ietvaros (kas finansētas ar Norvēģijas finanšu instrumentu):
- Izpētītas jaunas teritorijas atklātā jūrā, kas atrodas Igaunijas teritoriālajos ūdeņos, bet ārpus ekskluzīvās ekonomiskās zonās.
- Pašreizējie rezultāti parāda, ka projekta izpētes teritorijās atklātā jūrā ir sastopamas dabas vērtības, kurām ir nepieciešama to aizsardzība. Šie projekta laikā iegūtie dati ir ļoti vērtīgi, jo pirms tam datu par dabas vērtībām atklātajā jūrā nebija.
- ESRMAR projekta ietvaros tiks izstrādāti dabas aizsardzības plāni arī sešām atlikušajām aizsargājamām jūras teritorijām.
Semināra materiāli ir pieejami šeit
Merle Kuris
mrele.kuris@bef.ee
14.10.2009
Diskusija par dabas aizsardzības plāniem Lietuvā
25. septembrī un 12. oktobrī tika organizētas divas sanāksmes par dabas aizsardzības plāniem jūras teritorijām. Projekta partneri prezentēja plānotos apsaimniekošanas pasākumus. Plānotie apsaimniekošanas pasākumi ir izstrādāti ne tikai lai aizsargātu dabas vērtības no tiešās negatīvās ietekmes, bet arī no dažādām netiešām ietekmēm, kas norisinās jūrā.
Septembra sanāksmē, kas notika Viļņā, piedalījās dažādu ministriju pārstāvji. Diskusijas, kas norisinājās starp projekta partneriem un pārstāvjiem no Vides, Zemkopības, Transporta un komunikāciju, Enerģētikas, Nacionālās drošības ministrijām un Valsts Dabas aizsardzības dienesta, bija auglīgas un tās noderēja turpmākai plānu izstrādei.
Oktobra sanāksme Klaipēdā tika veltīta dažādām jūras izmantošanā ieinteresētajām pusēm. Pārstāvji no zvejniecības asociācijas, zinātniskajām laboratorijām, vietējām aizsargājamām teritorijām un pašvaldībām tika iepazīstināti ar dabas aizsardzības plāniem. Pārstāvji tika aicināti arī uz diskusiju par to, kā tiem labāk aizsargāt dabas vērtības jūrā un kā tas varētu ietekmēt sociāl-ekonomisko labklājību.
Sanāksmju organizatori ir pateicīgi ikvienam dalībniekam par vērtīgajiem komentāriem, kas tiks izmantoti turpmākajā plānu izstrādē.
28.09.2009
Küdema līča dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana
23. septembrī Baltijas Vides forums – Igaunija organizēja sabiedrisko apspriešanu, kurā Sāremā salas Mustjala pašvaldības iedzīvotāji tikai iepazīstināti ar Küdema līča and Laidu salas dabas aizsardzība plānu.
Merle Kuris sniedza vispārīgu pārskatu par plānu, aizsargājamām vērtībām un plānotajiem apsaimniekošanas pasākumiem Küdema līča dabas aizsardzības lieguma zonā uz sauszemes un Laidu salā. Plāna izstrādē iesaistītie zinātnieki iepazīstināja ar dabas vērtībām jūrā, to aizsardzības mērķiem, draudiem un aizsardzības pasākumiem. Tiia Möller no Igaunijas jūras institūta stāstīja par jūras biotopiem, Andres Kalamees no Igaunjas Ornitoloģijas biedrības – par putniem, bet Markus Vetemaa - par zivīm un zvejniecību. Apspriedē piedalījās vairāk nekā 20 dalībnieku, tajā skaitā pārstāvji no Mustjala pašvaldības, Vides pārvaldes, Tallinas ostas un žurnālisti vietējiem laikrakstiem. Pēc apspriedes pasākums turpinājās Sāremā ostā, kurā tika atklāts informācijas stends par sastopamajām dabas vērtībām Küdema līcī. Turpinājumā ostas pārstāvji iepazīstināja dalībniekus ar savām aktivitātēm vides aizsardzības jomā un vides monitoringa rezultātiem Küdema līcī.
Pārskats par pasākumu tika ievietots arī vietējos laikrakstos ‘Meie Maa” un „Oma Saar”.
Pasākums tika organizēts un informācijas stends uzstādīts LIFE- daba projekta „Jūras aizsargājmās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” ietvaros.
 
Foto: I. Mägi (Meie Maa) Foto: M. Kuris
Merle Kuris
Balti Keskkonnafoorum
merle.kuris@bef.ee
13.07.2009
Tikšanās ar pašvaldībām un atbildīgajām institūcijām par aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) izveidošanu Latvijas teritoriālajos ūdeņos
2009. gada 9.jūlijā notika Baltijas Vides foruma un Vides ministrijas organizēta informatīva sanāksme par aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) dibināšanu Latvijas teritoriālajos ūdeņos.
Sanāksmes mērķis bija iepazīstināt pašvaldības un atbildīgās institūcijas ar LIFE-Daba programmas projekta „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” galvenajiem rezultātiem.
Sanāksmi atklāja Vides ministrs Raimonds Vējonis, kas savā uzrunā uzsvēra, ka Baltijas Vides foruma (BEF) izstrādātais projekts ir viens no labākajiem piemēriem dabas aizsardzības projektiem par dabas aizsardzības un sociālekonomisko interešu līdzsvarošanu.
Sanāksmes turpinājumā Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta vadītāja D. Vilkaste skaidroja ES un Latvijas politisko nostāju par AJT izveidošanas nepieciešamību Latvijā. AJT veidošanu nosaka ES putnu un biotopu direktīvas, kā arī likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām". Plānoto AJT izmantošanu un apsaimniekošanu noteiks MK noteikumi „Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām”, bet divām AJT projekta ietvaros ir izstrādāti individuālo izmantošanas noteikumu priekšlikumi, kuru izstrādē, pateicoties dabas aizsardzības plānu izstrādes procedūrai, ir bijusi iespēja piedalīties ikvienam. Tika arī uzsvērts, ka, izveidojot AJT, esošā saimnieciskā darbība AJT netiks ierobežota un, plānojot jaunus projektus, būs nepieciešams ievērot vienīgi jau esošās dabas aizsardzības prasības. Izņēmums ir, veidojot jaunas grunts izgāztuves, būs nepieciešams veikt sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.
Turpinājumā projekta koordinatore Latvijā A.Ruskule, iepazīstināja dalībniekus ar projektu kopumā, tā mērķiem un uzdevumiem, aktivitātēm un galvenajiem rezultātiem, prezentējot priekšlikumu par veidojamajām AJT. Visas AJT ir veidotas ES nozīmes aizsargājamo jūras biotopu un/vai putnu aizsardzībai. Zivju aizsardzībai teritorijas nav veidotas, jo īpaši aizsargājamās sugas: kaze, sīga, palede un četrragu buļļzivs, Latvijas piekrastē ir sastopamas reti, taču dabisku, nevis antropogēnu apstākļu dēļ.
Savukārt projekta biotopu eksperte S.Strāķe no Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) un putnu eksperte A.Stīpniece no Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) skaidroja projekta laikā veiktajos pētījumos izmantotās metodes un iegūtos rezultātus, kā arī principus un kritērijus, pēc kuriem ir noteiktas ierosināto AJT robežas.
Turpinājumā E.Bojārs (BEF) iepazīstināja dalībniekus arī ar dabas aizsardzības plāniem un to izstrādes gaitu, kā arī piedāvāto funkcionālo zonējumu divām AJT „Nida-Pērkone” un „Rīgas līča rietumu piekraste”. Esošās darbības neapdraud ne biotopu, ne putnu sugas, kurām teritorijas ir izveidotas, taču sagatavotais individuālo noteikumu projekts paredz zināmus ierobežojumus (daļā teritorijas) tādiem jauniem projektiem kā vēja parku izbūve, minerālresuru ieguve u.c.
Sanāksmes turpinājumā vides ekonomiste K.Pakalniete (SIA AKTiiVS) prezentēja sociālekonomisko ietekmju izvērtējumu divām aizsargājamām jūras teritorijām - "Rīgas līča rietumu piekrastei" un "Nida-Pērkone". Tajā secināts, ka izveidojot AJT, nav sagaidāmi ekonomiskie zaudējumi nevienam esošajam vai potenciālam sektoram teritorijā un nebūs papildu finansiālas izmaksas esošajām darbībām teritorijā. Papildus finansiālās izmaksas varētu būt potenciālām ekonomikas aktivitātēm teritorijā, piemēram, naftas izpētei un ieguvei, citu derīgo izrakteņu ieguvei, vēja parku būvniecībai AJT. Savukārt atsevišķi ekonomikas sektori, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi teritorijā būs ieguvēji no AJT izveidošanas un dabas aizsardzības plānu pasākumu īstenošanas, piemēram, tūrisma un zvejniecības nozares uzņēmumi.
Kopējās dabas aizsardzības pasākumu ieviešanas finansiālās izmaksas visām septiņām AJT varētu būt apmēram 300 000 latu gadā, kas ir apmēram 6-7 % salīdzinājumā ar esošajiem valsts budžeta izdevumiem dabas aizsardzībai vai 0,2% no vides aizsardzības budžeta.
Sanāksmes dalībnieki vēlējās noskaidrot, kas nosaka kritērijus, pēc kuriem Eiropas Komisija sniedz savu vērtējumu, vai valsts aizsargā pietiekami savas jūras teritorijas? Eksperti un Vides ministrijas pārstāvji skaidroja, ka Eiropas Komisija savu vērtējumu balsta uz zinātnieku veiktajiem pētījumiem un tādu starptautisku zinātnisko organizāciju atzinumiem un izstrādātajiem kritērijiem kā Birdlife International.
Dalībniekus satrauca iespējami jauni ierobežojumi zivsaimniecībai, taču projekta eksperti apliecināja, ka jauni aprobežojumi nav nepieciešami, jo zivsaimniecības ietekme uz dabas vērtībām ir nebūtiska.
Sanāksmes dalībnieki vēlējās arī uzzināt, kā ir plānots veikt jauno AJT apsaimniekošanu un kontroli. Vides ministrijas pārstāvji informēja, ka AJT apsaimniekos Dabas Aizsardzības pārvalde un kontroli veiks Valsts Vides dienests.
Sanāksmes laikā notikušās diskusijas skatieties sanāksmes protokolā.
Sanāksmes prezentācijas:
Prezentētās projekta īsfilmas „Ieraugu jūru”: šeit
30.06.2009
Tikšanās ar pašvaldībām un atbildīgajām institūcijām par aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) izveidošanu Latvijas teritoriālajos ūdeņos
Baltijas Vides forums sadarbībā ar Vides Ministrija organizē informatīvu sanāksmi par aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) izveidošanu Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Sanāksme notiks 2009. gada 9. jūlijā, plkst. 12:00, Vides Ministrijā, Rīgā, Peldu ielā 25, 4. stāvā, 409. telpā.
Sanāksmes mērķis ir iepazīstināt ar projekta galvenajiem rezultātiem:
- septiņu AJT dibināšanas priekšlikumiem – ekspertu noteiktajām teritoriju robežām, to pamatojumu, kā arī paredzamajiem teritoriju aizsardzības pasākumiem;
- izstrādātajiem dabas aizsardzības plāniem un to sabiedriskās apspriešanas rezultātiem.
- JT dibināšanas sociālekonomisko ietekmju izvērtējumu.
Sanāksmē ir aicināti piedalīsies visu AJT pārvaldībā vai izmantošanā iesaistīto institūciju t.sk. piekrastes pašvaldību, ostu pārvalžu, Latvijas Zvejnieku federācijas, Vēja enerģijas asociācijas u.c. organizāciju pārstāvjus, kā arī atbildīgās ministrijas un to pakļautībā esošās institūcijas.
Lūdzu informēt par savu dalību šajā sanāksmē līdz š.g. 6. jūlijam Baltijas Vides Foruma kontaktpersonu Ilzi Ķergalvi: tel. 7357549, fax 7507071, e-pasts: ilze.kergalve@bef.lv
19.06.2009
Informācijas stendi zinātkārajiem
 Jaunajā vasaras sezonā atpūtniekus Kuršu kāpā sagaidīs ar diviem jauniem informācijas stendiem. Informācijas stendus, kas atpūtniekus iepazīstina ar Baltijas jūras un tās piekrastes vērtībām, uzstādīja Baltijas Vides forums un Neringas pilsētas pašvaldība.
Informācijas stendos ir iekļauta informācija angļu un lietuviešu valodā par piekrastes kāpām un putniem, kas ziemo jūrā pie Kuršu kāpas krastiem, un sastopamo aizsargājamo zivju sugu paledi jeb lapreņģi. Informācijas stendi atrodas Nidā un Joudkrantē.
18.06.2009
Plašākai publikai tiek demonstrētas projekta īsfilmas
Starptautiskās pasaules okeāna dienas ietvaros Lietuvas Jūras muzejā tika demonstrētas projekta laikā tapušās īsfilmas par Baltijas jūru. Simtiem skolnieku, kas bija ieradušies uz starptautiskās pasaules okeāna dienas svinībām, īsfilmas noskatījās ar milzīgu sajūmu.
Ikviens, kas vēlas iepazīties ar Baltijas jūras iemītniekiem, noslēpumiem un cilvēka radītajiem draudiem, tagad var aplūkot visas īsfilmas arī internetā.
">
14.06.2009
Pētījums: Baltijas jūras vide uzlabojas
Ekoloģiskais stāvoklis Baltijas jūrā uzlabojas. Fosfātu un nitrāti piesārņojuma samazināsānās ir zinātnieku nopelns.
„Šīs izmaiņas ir patīkams pārsteigums” – jauno ziņu komentē Frederick Wolf, Stokholmas Universitātes pārstāvis, kas HELCOM strādā jau no 70-tajiem gadiem.
Uzlabojums tiek skaidrots ar Baltijas jūras rīcības plāna ieviešanu, ko pirms diviem gadiem pieņēma ap Baltijas jūru esošo valsti ministri. Plāns paredz nitrātu piesārņojuma samazināšanos par 137 000 tonnām un fosfātu par 15 000 ik gadu.
Izpildot plānu pilnībā, Baltijas jūrā tiks likvidētas tajā esošas mirušās zonas, kā arī palielināsies zivju un putnu populācijas. Bet tas prasīs vēl 30-50 gadu ilgu darbu.
Polija, kas ir lielākā Baltijas jūras piesārņotājvalsts, piesārņojumu ir samazinājusi, pateicoties ar ūdens un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvi.
LETA
19.06.2009
AJT „Nida-Pērkone” sabiedriskā apspriede
16. jūnijā plkst. 13:00 Rucavas Saieta namā notika AJT „Nida-Pērkone" dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apriešana.
Sabiedriskās apspriedes prezentācijas un uzskates materiāli:
Iedzīvotāji aicināti nosūtīt savus komentārus rakstiski plāna izstrādātājiem arī rakstiski pēc sanāksmes līdz 25.jūnijam.
Komentārus lūdzam sūtīt plāna izstrādes vadītājam Edgaram Bojāram (adrese: Doma laukums 1, Rīga, LV-1050; tālr: 2618 8495; fakss 6750 7071, e-pasts: edgars.bojars@bef.lv)
15.06.2009
AJT „Rīgas līča rietumu piekraste” sabiedriskā apspriede
15. jūnijā plkst. 11:00 Engures Mūzikas un mākslas skolā notika AJT „Rīgas līča rietumu piekraste” dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apriešana.
Sabiedriskās apspriedes prezentācijas un uzskates materiāli:
Iedzīvotāji aicināti nosūtīt savus komentārus rakstiski plāna izstrādātājiem arī rakstiski pēc sanāksmes līdz 25.jūnijam.
Komentārus lūdzam sūtīt plāna izstrādes vadītājam Edgaram Bojāram (adrese: Doma laukums 1, Rīga, LV-1050; tālr: 2618 8495; fakss 6750 7071, e-pasts: edgars.bojars@bef.lv)
18.05.2009
Dabas aizsardzības plānu izstrādes uzraudzības grupu sanāksmes
Divu veidojamo aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) dabas aizsardzības plānu izstrādes ievaros Baltijas Vides forums rīko uzraudzības grupu sanāksmes:
Š.g. 19.maijā plkst. 11.00 Mērsraga Tautas namā - AJT "Rīgas līča rietumu piekraste".
Š.g. 22.maijā plkst. 13.00 Rucavas Saieta namā - AJT "Nida-Pērkone".
02.04.2009
Seminārs par jūras vēja parku būvniecības tiesiskajiem aspektiem
Šā gada 15.-16.aprīlī Rīgā, Doma laukumā 1 notiks trešais seminārs par jūras vēja parku būvniecības tiesiskajiem aspektiem saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu, Natura 2000 teritorijām un citiem jūras izmantošanas veidiem: „Kāda tiesiskā bāze mums ir nepieciešama?”
Semināru organizē Baltijas Vides forums LIFE projekta „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” ietvaros, ko daļēji līdzfinansē Vācijas federālā Vides aģentūra.
Semināra mērķis ir palīdzēt Baltijas valstīm izveidot atbilstošu tiesisko bāzi vēja parku būvniecībai jūrā, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz jūras vidi.
Galvenie diskusiju temati:
• Kāpēc vēja parkus ir nepieciešams būvēt jūrā? – vispārējie un ekonomiskie nosacījumi un ar to saistītā ES un nacionālā tiesiskā bāze;
• Kur jūrā varētu tikt būvēti vēja parki? – jūras telpiskā plānošana, potenciālie konflikti ar citiem jūras telpas izmantošanas veidiem un ar to saistītā tiesiskā bāze.
• Jūras vēju parku būvniecības atļauju izsniegšana un tajā iesaistīto pušu atbildība;
• Atļauju izsniegšanas priekšnoteikumi:
- Vides standarti;
- Jūras satiksmes drošība;
- Citas sabiedrības intereses.
• Pieslēgšanās energotīklam un citi tehniski aspekti.
Seminārā arī tiks sniegts pārskats par to, kā iepriekšminētie aspekti tiek risināti Vācijā un Baltijas valstīs; kopā ar Vācijas konsultanti Dr. Ursul Prall tiks analizēti esošie trūkumi Baltijas valstīs un diskutēts par nākamajiem nepieciešamajiem soļiem to novēršanai.
Mērķgrupa: Baltijas valstu institūcijas, kas ir atbildīgas par ietekmes uz vidi novērtējumu, dabas aizsardzību, telpisko plānošanu, atjaunojamo enerģiju un jūras teritorijas (t.sk. Ekskluzīvās Ekonomiskās zonas) izmantošanu; vēja enerģijas asociācijas, uzņēmēji un ietekmes uz vidi novērtējuma speciālisti.
Vairāk par semināru jautāt:
Edgars Bojārs, edgars.bojars@bef.lv tel. 2618 8495
23.03.2009
Sanāksme par aizsargājamo jūras teritoriju apsaimniekošanas plānu izstrādi Baltijas valstīs
Šā gada 2. un 3. martā Rīgā notika projekta partneru sanāksme par aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) apsaimniekošanas plānu izstrādi Baltijas valstīs.
Sanāksmes mērķis bija noskaidrot, vai Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekspertiem ir vienota izpratne par nepieciešamajiem apsaimniekošanas plānu mērķiem un labvēlīgo aizsardzības stāvokli AJT, kā arī savstarpēji salīdzināt plānotos aizsardzības mērķus un pasākumus to sasniegšanai.
Sanāksmē piedalījās 18 eksperti no Baltijas valstīm un Krievijas. Baltijas Vides foruma - Latvija eksperte A.Ruskule prezentēja AJT aizsardzības mērķu un apsaimniekošanas pasākumu koncepciju, kas balstīta uz Eiropas Komisijas, Lielbritānijas un HELCOM izstrādātajiem ieteikumiem un piemēriem. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas apsaimniekošanas plānu izstrādātāji sniedza pārskatu par plānu izstrādes progresu un to pašreizējo statusu, kā arī iepazīstināja ar priekšlikumiem par plānos paredzamajiem aizsardzības mērķiem un pasākumiem. Sanāksmē notika arī diskusijas par monitoringa programmas izstrādi, kuru nepieciešams iekļaut visu Baltijas valstu apsaimniekošanas plānos, lai tiktu izpildītas ES biotopu un putnu direktīvu prasības. Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktors Juris Aigars prezentēja priekšlikumus monitoringa programmai AJT „Nida-Pērkone” un norādīja uz svarīgiem aspektiem, kuriem jāpievērš uzmanība veidojot monitoringa programmu.
Galvenie sanāksmes secinājumi:
• Visām AJT ir viens kopīgs mērķis - nodrošināt labvēlīgu aizsardzības stāvokli (LAS) aizsargājamām sugām un biotopiem.
• Nepieciešams identificēt visus aizsargājamo sugu un biotopu apdraudējumus un pasākumus, kuri tos novērstu. Apsaimniekošanas plānos parasti tiek iekļaut tikai vietēja līmeņa apdraudējumu novēršanas pasākumus, taču būtu nepieciešamas atsauces arī citiem pasākumiem, kas būtiski sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai, bet skar ekoloģisko kvalitāti Baltijas jūrā kopumā.
• Putnu un zivju sugu pārvietošanās jūrā rada grūtības definēt tiem nepieciešamo LAS, aizsardzības mērķus un ieviešamos pasākumus, kas saistīti tikai ar konkrētām teritorijām.
• Lai biotopi saglabātos un tie varētu veikt savas funkcijas, nepieciešams tiem nodrošināt LAS un definēt to minimālo izplatību, ko ir nepieciešams aizsargāt. Grūtības rada tas, ka nav datu biotopu izmaiņu novērtēšanai līdz šim. Nākotnē nepieciešams veikt atkārtotus pētījumus par biotopu izmaiņām, lai varētu novērtēt ieviestos aizsardzības pasākumus.
• Putnu sugu aizsardzībai nepieciešams saglabāt barības ieguvei nepieciešamo biotopu izplatības lielumu un sugu sastāvu, kā arī mazināt negatīvo ietekmi uz putniem kopumā. Apsaimniekošanas plānos kā mērķi nevar uzstādīt saglabāt noteiktu putnu indivīdu skaitu, jo to skaitu ietekmē vairāki faktori to migrācijas ceļā. Kā mērķis varētu būt saglabāt procentuālo īpatsvaru no bioģeogrāfiskajām sugu populācijām.
• Zivju sugu aizsardzības mērķī jāiekļauj tādi elementi kā kopējais sugas indivīdu daudzums un to sadalījums pa vecumu klasēm. Zivju sugu populācijas izmaiņas ir iespējams salīdzināt ar iepriekš veikto pētījumu datiem.
• Pelēko roņu aizsardzība Baltijas jūrā šobrīd ir pietiekama. Roņiem piemērotākās pulcēšanās vietas ir jau aizsargātas. Nepieciešamība ieviest papildus aizsardzības pasākumus var aktualizēties situācijā, ja palielinās roņu piezvejas gadījumi pieaugošu zvejniecības apjomu vai zvejas metožu izmaiņas rezultātā.
Apsaimniekošanas plānos nepieciešams definēt katras noteiktās teritorijas nozīmi pelēko roņu populācijai. Latvijā un Lietuvā tās tiek izmantotas kā barošanās vietas un migrācijas ceļi. Novērtēt to skaitu konkrētā teritorijā nav iespējams, jo to biotops ir visa Baltijas jūra. Baltijas pelēko roņu minimālais populācijas īpatņu skaits, kas nodrošina sugas pašatražošanos, ir 10 000 roņi.
• Pogainiem roņiem vissvarīgākais biotops ir ledus, taču to nevar aizsargāt. Galvenais drauds ir globālā pasiltināšanās. Sugas izzūd, jo izzūd tiem piemērotie biotopi.
• Lielās aizsargājamās teritorijas ir ne vien lielāka bioloģiskā daudzveidība un biotopu dažādība, bet ir vieglāk sekmēt ilgtspējīgu dabas un cilvēku līdzāspastāvēšanu, piemēram, medības un zveja var būt atļauta vienā aizsargājamās teritorijas vietā, bet citā vietā teritorija netiek skarta.
Jūras teritoriju apsaimniekošana:
Tradicionālā sauszemes aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas pieredze nav piemērojama jūras teritorijās. Sauszemes biotopi vairumā gadījumu ir veidojušies antropogēnas ietekmes rezultātā, bet jūras biotopi ir veidojušies dabisku procesu rezultātā. Tāpēc tieša un aktīva apsaimniekošana tiem nav nepieciešama. Jūras teritoriju apsaimniekošanai nepieciešamie pasākumi ir saistīti ar administratīvām aktivitātēm, monitoringu un sabiedrības izglītošanu. Daudzi pasākumi (īpaši kuģošana) jau regulē starptautiskā jūras politika.
Lai nodrošinātu LAS jūras Natura 2000 teritorijām, nozīmīgs instruments ir ietekmes uz vidi novērtējums (IVN). Apsaimniekošanas plānā būtu ieteicams uzskaitīt specifiskas prasības IVN veikšanai, par pamatu ņemot galvenos teritoriju aizsardzības mērķus un teritoriju jutību pret dažādiem apdraudējumiem.
Sanāksmes noslēgumā tika definētas potenciālās antropogēnās ietekmes uz jūras vidi un kā tās novērtēt.
Monitorings:
Izstrādājot monitoringa programmu Natura 2000 teritorijām, ir jāņem vērā informācija par biotopu un sugu nozīmi ES un to, ka saskaņā ar biotopu un putnu direktīvām, ir jāsniedz ziņojumi ES katru 6. gadu par biotopiem un katru 3. gadu par putniem.
Pašreizējā LIFE projekta ietvaros tiks izstrādāta monitoringa programma tikai tām teritorijām, kurām tiek izstrādāti apsaimniekošanas plāni.
Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas izstrādāšana visā valsts jūras teritorijā ir visu Baltijas valstu uzdevums.
Sanāksmes ziņojums ir pieejams angļu valodā šeit
Merle Kuris, BEF-Igaunija
merle.kuris@bef.ee
23.03.2009
Dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas sanāksme Rucavā
Š.g. 13.martā Rucavā notika 3. uzraudzības grupas sanāksme aizsargājamās jūras teritorijas „Nida -Pērkone" dabas aizsardzības plāna izstrādei.
Līdzīgi kā aizsargājamās jūras teritorijas „Rīgas jūras līča rietumu piekraste" dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas sanāksmē Baltijas Vides Foruma eksperti iepazīstināja uzraudzības grupas dalībniekus ar:
• dabas aizsardzības plāna izstrādes progresu;
• iesniegtajiem robežu priekšlikumiem aizsargājamās jūras teritorijas dibināšanai;
• paredzamajiem dabas aizsardzības plāna mērķiem un pasākumiem un līdzekļiem to sasniegšanai.
Sanāksmes laikā plašāka diskusija izvērtās par dabas aizsardzības īstermiņa mērķiem un pasākumiem un līdzekļiem izvirzīto mērķu sasniegšanai.
12.03.2009
Dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas sanāksme
Š.g. 9. martā Mērsragā notika 3. uzraudzības grupas sanāksme aizsargājamās jūras teritorijas „Rīgas jūras līča rietumu piekraste" dabas aizsardzības plāna izstrādei.
Uzraudzības grupā ir pārstāvji no iesaistītajām pašvaldībām, Vides, Satiksmes, Zemkopības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijām, kā arī ostu, zvejnieku un citu ieinteresēto pušu pārstāvji.
Baltijas Vides Foruma eksperti iepazīstināja uzraudzības grupas dalībniekus ar:
• dabas aizsardzības plāna izstrādes progresu;
• iesniegtajiem robežu priekšlikumiem aizsargājamās jūras teritorijas dibināšanai;
• paredzamajiem dabas aizsardzības plāna mērķiem un pasākumiem un līdzekļiem to sasniegšanai.
Sanāksmes laikā dalībnieki tika aicināti arī uz diskusiju un priekšlikumu izteikšanu dabas aizsardzības plāna izstrādei, lai tas maksimāli sabalansētu dabas, ekonomiskās un sociālās intereses.
Sanāksmes karstākās diskusijas izvērtās par ostas teritoriju un kuģu ceļu neiekļaušanu aizsargājamā jūras teritorijā, dabas aizsardzības un atpūtas iespēju saskaņošanu (piemēram, ūdens motociklu izmantošanu) un jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu nepieciešamību Engurē.
11.02.2009
Igaunis vadīs Eiropas pētījumu programmu
Tartu Universitātes Igaunijas Jūras institūta vecākais pētnieks Henn Ojaveer vadīs Eiropas jūras pētījumu programmu, kuras ietvaros apmēram 80 valstu zinātnieki pēta pašreizējo jūras bioloģisko daudzveidību un mēģina prognozēt tās attīstību nākotnē.
„Tas, ka mani izvēlējās, ir ārkārtas gadījums, jo Igaunijā jūras zinātnei ir ierobežotas iespējas un tā nevar radīt augsta līmeņa zinātniekus”, skaidroja Henn Ojaveer par ārkārtas izvēli augstajam amatam. Viņš atzīst, ka salīdzinot ar citām piekrastes valstīm, Igaunijas jūras zinātnei ir neproporcionāli zems prestižs un valsts finansējums ir nepietiekams.
Henn Ojaveer izvēlējās Eiropas Komisijas programmas „Jūras dzīves uzskaite” (Census of Marine Life) (ar vairāk nekā viens biljons Igaunijas kronu budžetu) vadītāja amatam jau pagājuša gada novembrī. Tomēr skaidrības nebija vēl līdz pagājušai nedēļai, kamēr programmas galvenais finansētājs Sloan Fonds (Sloan Foundation) , kas darbojas ASV, nebija apstiprinājis, ka finansēs arī pētījumu pēdējo etapu.
Programmas galvenais mērķis ir izpētīt un nokartēt jūras organismu izplatību, sugu daudzveidību un skaitu, īpaši reģionos, kur pētījumi līdz šim nav notikuši.
Balstoties uz vēsturiskiem datiem ir novērtēta barības vielu aprite pagātnē. Balstoties uz šiem rezultātiem, ir jau izstrādāti attīstības scenāriji nākotnē un iegūtās zināšanas tiek izmantotas pieņemot lēmumus dzīvo jūras resursu pārvaldē.
Programma beigsies 2010. gadā. Pēdējā etapa mērķi, balstoties uz iepriekšējiem programmas pētījuma rezultātiem, ir:
• salīdzināt bioloģisko daudzveidību trīs reģionālās jūrās (Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā un Vidusjūrā);
• kartēt Eiropas jūrās bīstamo invazīvo sugu izplatību un populāciju lielumus;
• Aprakstīt un analizēt bioloģisko daudzveidību un tās procesus Eiropas dziļajās jūrās.
Raksta autors: Hanneli Rudi, Postimees http://www.postimees.ee/?id=80911
04.02.2009
Klaipēdā ieinteresētās puses tiek iepazīstinātas ar projekta pētījumu rezultātiem
Šī gada 28. janvārī Klaipēdā tikās BEF Lietuva, projektu partneri un ieinteresētās puses (Lietuvas Zvejnieku asociācija, Lietuvas Republikas Zemkopības ministrijas Zvejniecības departaments, nacionālais parks „Kuršių Nerija”, reģionālais parks „Pajūris”, Zivju pētniecības laboratorija, piekrastes nevalstiskās organizācijas un citi ieinteresēto pušu pārstāvji). Projekta „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” partneri iepazīstināja ieinteresēto pušu pārstāvjus ar projekta pētījuma rezultātiem un dabas aizsardzības plānu izstrādes gaitu. Tikšanās laikā izraisījās spraigas diskusijas par tādu dabas vērtību aizsardzību, kā jūras dzīvotnes, putni un roņi, un par projekta aktivitātēm jūras aizsargājamās teritorijās Baltijas jūras austrumu daļā.
12.12.2008
Igaunijā jauni atklājumi par jūras daudzveidību
Pirms diviem gadiem zinātnieki uzsāka plašus pētījumus Baltijas jūras austrumu daļā, kuru rezultātā tika atklātas vismaz10 jaunas bentosa sugas Igaunijai piederošajos jūras ūdeņos, kā arī ieviesta skaidrība par zivju un putnu sugu daudzumiem un izplatību.
Projekta „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” ietvaros ir izpētītas sešas Igaunijai piederošas jūras teritorijas. Visās teritorijās tika veikta putnu uzskaite, roņu, zivju un bentosa biotopu izpēte.
„Mēs atradām vismaz 10 jaunas bentosa augu un dzīvnieku sugas, kuras līdz šim Igaunijas ūdeņos bija novērotas ļoti sen vai vispār nemaz,” skaidroja Igaunijas Jūras institūta direktora vietnieks Georg Martin, kurš arī piedalījās bentosa biotopu izpētē.
Jauna jūras zāle
Bentosa bezmugurkaulnieku pētījumu laikā tika atrastas jaunas sānpelžu (Amphipoda) sugas. Polijas piekraste ir tuvākā vieta Baltijas jūrā, kurā tās bija novērotas līdz šim. Tāpat pētījumu laikā ir novērota jauna jūras zāle, par kuras esamību Igaunijas jūras ūdeņos zinātniekiem nebija zināms.
Pētījumu laikā arī atklājās, ka dažas sugas, par kurām bija priekšstats, ka tās ir retas, izrādās ir diezgan plaši izplatītas, piemēram, satuvinātā mieturīte (Chara connivens). Projekta laikā tika izstrādāta arī jauna bentosa inventarizācijas metodoloģija, kurā paraugi tiek ievākti nirstot, izmantojot grunts ievākšanas kausu un veicot zemūdens filmēšanu.
Igaunijas Jūras institūta Zivju bioloģijas un Zvejniecības departamenta vadītājs Markus Vetemaa uzsvēra, ka zinātnieki ir novērojuši zivju sugu – Eiropas zeltpleksti (European plaice), kas pēdējo reizi bija redzēta pirms 60 gadiem
Kartēšana
Šī gada novembrī piekrastē pie Pērnavas tika noķerta Plūkšņzivs jeb Jūras plūkšņa (Liparis liparis), kura izrādās nav nemaz tik reta kā visu laiku bija uzskatīts. Markus Vetemaa informēja, ka šī suga pētījumu laikā tika bieži novērota, taču viņš arī piebilst, ka pirms šī projekta igauņu zinātniekiem praktiski nebija nekādu datu par bentosa faunu jūrā.
Pētījumu laikā arī noskaidrojās, ka nav tādu Igaunijas, Zviedrijas un Somijas roņu. Igaunijas Valsts Dabas Aizsardzības centra monitoringa un pētījumu speciālists Ivar Jüssi skaidroja, ka pētījumu rezultāti norāda uz to, ka Baltijas jūrā ir viena vienota Pelēko roņu populācija.
Igaunijas Ornitoloģijas biedrība direktors Andress Kalamees stāstīja, ka putnu pētījumi apstiprināja, ka Igaunijas piekraste ir nozīmīga atpūtas un barošanās vieta migrējošām putnu sugām. Tāpat tika iegūta arī precizēta informācija par apdraudēto Stellera pūkpīles (Polysticta stelleri) populāciju.
Šī projekta laikā pirmo reizi vēsturē tika iegūtas tik detalizētas bentosa sugu un biotopu izplatības kartes. Projekts notika ar Eiropas Savienības LIFE programmas finansiālu atbalstu visās trijās Baltijas valstīs vienlaicīgi un izmaksāja vairāk nekā trīs miljoni eiro.
Raksta autors: Madis Filippov, http://www.ilmajaam.ee/?id=57644
Igaunijā atklātas vismaz 10 jaunas sugas
09.12.2008
Iesniegti priekšlikumi septiņu aizsargājamo teritoriju dibināšanai
Decembra sākumā Baltijas Vides forums ir sagatavojis un iesniedzis Valsts Vides dienestam un Vides ministrijai priekšlikumus par septiņu aizsargājamo jūras teritoriju dibināšanu Baltijas jūrā Latvijas piekrastē. Priekšlikumi ir iesniegti pamatojoties uz projektā laikā apsekojumos iegūtajiem sugu un biotopu datiem un projekta partneru: Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Latvijas Hidroekoloģijas institūta, sniegtajiem zinātniskajiem atzinumiem.
Priekšlikumi ir iesniegti par sekojošām jūras teritorijām:
„Nida - Pērkone” – viena no bioloģiski daudzveidīgākajām un dabas aizsardzībai nozīmīgākajām jūras teritorijām Latvijas piekrastē – šeit atrodami izcilākie rifu piemēri, turklāt migrācijas laikā teritoriju šķērso vairums Latvijā sastopamo migrējošo putnu sugu (teritorija īpaši nozīmīga lielās gauras un mazā ķīra aizsardzībai);
„Akmeņrags” - putniem nozīmīga vieta migrācijas, ziemošanas, kā arī vasarā – spalvu maiņas laikā (biežāk sastopamās aizsargājamās sugas – mazais ķīris, brūnkakla un melnkakla gārgales);
„Irbes šaurums” – īpaši nozīmīga teritorija putnu migrācijas laikā - (biežāk sastopamās aizsargājamās sugas – tumšā pīle, melnā pīle, kākaulis, mazais ķīris, brūnkakla un melnkakla gārgales, kā arī melnais alks);
„Rīgas jūras līča rietumu piekraste” - nozīmīga patvēruma un barošanās vieta lielam skaitam migrējošo putnu sugu visa gada garumā (biežāk sastopamās aizsargājamās sugas – brūnkakla un melnkakla gārgales, jūrmalas dižpīle, kākaulis, tumšā pīle un mazais ķīris), kā arī nozīmīga teritorija rifu aizsardzībai;
„Selga uz rietumiem no Tūjas” – nozīmīga teritorija mazā ķīra aizsardzībai pavasara migrācijas laikā;
„Vitrupe - Tūja” - nozīmīga teritorija rifu aizsardzībai;
„Ainaži – Salacgrīva” - nozīmīga teritorija rifu aizsardzībai.
Balstoties uz saņemtajiem priekšlikumiem, atbildīgās institūcijas gatavos Ministru Kabineta noteikumu projektu AJT dibināšanai. Informācija par jaundibināmajām teritorijām divas nedēļas būs pieejama Vides Ministrijas mājas lapā (www.vidm.gov.lv), kur ar to varēs iepazīties un komentēt visi interesenti. Šim procesam noslēdzoties, teritoriju robežas tiks virzītas uz apstiprināšanu Ministru Kabinetā.
AJT paredzēts izstrādāt arī dabas aizsardzības plānus un individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kuros tiks definēts kādas darbības konkrētajā teritorijā tiek pieļautas un kādas nē. LIFE-Nature programmas finansētā projekta ietvaros tiek gatavoti dabas aizsardzības plāni divām AJT – „Nida-Pērkone” un „Rīgas līča rietumu krasts”. Citu dabas aizsardzības plānu izstrādi paredzēts turpināt Norvēģijas finanšu instrumenta finansēta projekta ietvaros no 2009. gada sākuma. Individuālie apsaimniekošanas un aizsardzības noteikumi parasti tiek izstrādāti balstoties uz dabas aizsardzības plāniem un tos pieņem Ministru Kabinets.
Projekta eksperti uzskata, ka ierosinātajās AJT nebūs nepieciešams būtiski ierobežot patreizējo saimniecisko darbību t.sk. kuģošanu un piekrastes zvejniecību, jo līdz šim tā nav negatīvi ietekmējusi aizsargājamo putnu un zivju sugu, kā arī biotopu izplatību. Taču uzsākot jaunus projektus un attīstības plānus (piemēram, saistībā ar ostu teritoriju paplašināšanu, kuģu ceļu padziļināšanu utml.) gan būs nepieciešams stingri izvērtēt vai tie neapdraud dabas vērtības, kuru aizsardzībai izveidotas AJT.
21.11.2008
Tonnām zivju iet bojā pēc zemūdens mīnu sprādzieniem
Katru gadu milzum daudz zivju iet bojā sprāgstot zemūdens mīnām Baltijas jūrā un Rīgas līcī. 2001. gadā zinātnieki jau brīdināja, ka atmīnēšana nodara nopietnu ļaunumu jūras faunai. Pēc vienas mīnas eksplozijas, kuras darbība ir 0,3 līdz 0,5 km2 rādiusā, bojā iet 6-10 tonnas zivju. Pēdējā operācijas „Open Spirit 2008” laikā tika spridzinātas 55 mīnas. Saskaņā Zivju Resursu aģentūras pārstāvja Aleksandra Kozlovska vārdiem militārās operācijas nodara lielāku ļaunumu nekā malu zvejniecība, taču Jūras spēki atgādina, ka atmīnēšana notiek cilvēku drošības dēļ. Baltijas jūrā ir vēl apmēram 80 000 nesprāgušu mīnu.
Neatkarīgā Rīta Avīze
24.10.2008
Projekta pašreizējo rezultātu prezentēšana Lietuvas Vides un Aizsardzības ministrijām
Rītdien, 24. oktobrī notiks sanāksme, kuras laikā projekta „Jūras aizsargāmās teritorijas Baltijas jūras austrumu piekrastē” partneri: biedrība „Baltijas Vides forums – Lietuva, Ekoloģijas institūts (Viļņas Universitāte), Piekrastes Pētniecības un Plānošanas institūts (Klaipēdas Universitāte), Jūras Pētniecības centrs, prezentēs projekta pašreizējos rezultātus Lietuvas Vides un Aizsardzības ministriju pārstāvjiem.
Sanāksmes mērķis ir prezentēt projekta laikā iegūtos izpētes rezultātus Baltijas jūrā un izteikt priekšlikumus par pašreizējo aizsargājamo jūras teritoriju robežu paplašināšanu. Projektā iesaistītajai komandai līdzīga sanāksme jau notika ar Vides ministrijas un Valsts Aizsargājamo Teritoriju dienesta pārstāvjiem, kurā tika ierosināts veidot šādu sanāksmi arī ar ministriju pārstāvjiem, kas ir atbildīgi par stratēģisko mērķu ieviešanu.
Sanāksmē tiks runāts par:
• biotopu un putnu un zivju sugu inventarizācijas rezultātiem, kurām Eiropas Svainībā ir jāveido aizsargājamās teritorijas;
• dabas vērtībām nozīmīgākajām teritorijām jūrā un priekšlikumiem par aizsargājamo jūras teritoriju paplašināšanu;
• iespējamiem dabas vērtību aizsardzības pasākumiem un par to efektivitāti saskaņā ar izpētes rezultātiem(piemēram, alternatīvā zvejniecība);
• aizsardzības plānu un projekta ieviešanas attīstību;
• īss pārskats par nepieciešamiem jauniem izpētes projektiem jūras teritorijās saistībā ar dabas aizsardzību.
20.10.2008
Dabas aizsardzības plānu izstrādes uzraudzības grupu sanāksmes
Oktobra beigās Baltijas Vides forums organizē dabas aizsardzības plānu izstrādes uzraudzības grupu otrās sanāksmes divām veidojamajām aizsargājamajām jūras teritorijām.
Š.g. 30. oktobrī plkst. 14.00 Nīcas pagasta padomē (Bārtas iela 6, Nīca, Liepājas raj.) notiks sanāksme par AJT "Nida - Pērkone", savukārt š.g. 31. oktobrī plkst. 11.00 Mērsraga Tautas namā (Lielā ielā 25, Mērsrags, Talsu raj.) tiks rīkota sanāksme par AJT "Rīgas jūras līča rietumu piekraste".
08.10.2008
Sanāksme ar Lietuvas Vides ministriju un Valsts Aizsargājamo Teritoriju dienestu
22. septembrī Baltijas Vides forums - Lietuva un projekta partneri tikās ar Lietuvas Vides ministrijas un Valsts Aizsargājamo Teritoriju dienesta pārstāvjiem.
Sanāksmes laikā projekta partneri prezentēja pašreizējos projekta rezultātus:
• jūras biotopu, putnu un zivju inventarizācijas rezultātus;
• teritorijas, kuras, pamatojoties uz ekspertu pētījumiem, ir nepieciešams aizsargāt un to potenciālās robežas;
• iespējamos draudus veidojamajām aizsargājamajām teritorijām;
• nepieciešamos apsaimniekošanas un monitoringa pasākumus.
Lietuvas Vides ministrijas un Valsts Aizsargājamo Teritoriju dienesta pārstāvji projekta rezultātus novērtēja atzinīgi un ierosināja dažas aktivitātes projekta mērķu sasniegšanai, kā piemēram, organizēt kopīgu sanāksmi ar Vides ministrijas un citu institūciju pārstāvjiem, kuri ir atbildīgi par stratēģisko mērķu ieviešanu. Sanāksme ar Lietuvas Aizsardzības ministriju notiks 24. oktobrī.
18.09.2008
Īsi videoklipi par Baltijas jūru un par to, kas tajā atrodas
Kā un no kurienes Baltijas jūrā ir uzradies zvejnieku ienaidnieks planktoniskais vēzītis Cercopagis pengoi? Kā eskimosi sauc pie mums Baltijas jūrā ziemojošo Stellera pūkpīli? Kāpēc reņģēm un citām zivju sugām ir vajadzīgas sārtaļģes? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem tiks dotas 20 īsos videoklipos, kuros tiks parādītas Baltijas jūras vērtības un problēmas. Šobrīd videoklipi tiek tulkoti no angļu valodas uz latviešu, igauņu un lietuviešu valodām. Videoklipi tiek veidoti šī projekta ietvaros, lai iepazīstinātu sabiedrību ar interesantiem faktiem par Baltijas jūru, tās problēmām un mazāk zināmām vērtībām. Tie tiks izdoti DVD formātā, kā arī pārraidīti vietējās un valstu nacionālajās televīzijās. Videoklipus būs iespēja noskatīties un lejuplādēt arī šajā mājas lapā.
21.05.2008
Dabas aizsardzības plānu izstrādes uzraudzības grupu sanāksmes
Maija beigās Baltijas Vides forums organizē dabas aizsardzības plānu izstrādes uzraudzības grupu pirmās sanāksmes divām veidojamajām aizsargājamajām jūras teritorijām.
Š.g. 26.maijā plkst. 14.00 Rucavas Saieta namā (Rucava, Liepājas raj.) notiks sanāksme par AJT "Nida - Pērkone", savukārt š.g. 27.maijā plkst. 10.30 Mērsraga Tautas namā (Lielā ielā 25, Mērsrags, Talsu raj.) tiks rīkota sanāksme par AJT "Rīgas jūras līča rietumu piekraste".
12.03.2008
Atziņas no informatīvās sanāksmes Rucavā
Šī gada 27.februārī Rucavas Saieta namā notika veidojamās aizsargājamās jūras teritorijas “Nida - Pērkone” dabas aizsardzības plāna izstrādes uzsākšanas informatīvā sanāksme, uz kuru ierasties bija aicinātas visas ieinteresētās personas – zvejnieki, iedzīvotāji, uzņēmēji, valsts institūciju un pašvaldību pārstāvji un citi interesenti.
Kā zināms, aizsargājamo teritoriju plānu izstrāde ir jautājums, kas saistīts ar daudzu cilvēku ikdienas darbu, dzīvi un nākotnes plāniem. Tādēļ, gatavojoties sanāksmei, projekta darba grupa raizējās par aicināto pārstāvju atsaucību un sanāksmes apmeklējumu. Līdz ar to informatīvie materiāli, kurus tika plānots prezentēt sanāksmes dalībniekiem, bija jāsagatavo kā pietiekami plaši un tai pat laikā kodolīgi korekti, lai sanāksmes dalībniekiem veidotos priekšstats un izpratne par nepieciešamību Nidas – Pērkones jūras teritorijai piemērot aizsargājamās teritorijas statusu un izstrādāt aizsardzības plānu.
Sanāksmes dienā Rucavas Saieta nama zāle pildījās ar cilvēkiem, kuri vēlējās zināt kādas izmaiņas viņu dzīvē nesīs jūras aizsargājamās teritorijas noteikšana un aizsardzības plāna izstrāde. Cilvēku noskaņojums un sarauktās pieres neliecināja par pilnīgu atbalstu projekta darbībai un uzticību projekta ieviesējiem. Sanāksmes laikā izskanējušie jautājumi un viedokļi atspoguļoja vietējo iedzīvotāju, zvejnieku, uzņēmēju un arī pašvaldības pārstāvju piesardzīgo un aizdomīgo attieksmi pret jautājumiem, kas saistīti ar aizsargājamajām teritorijām. Acīmredzot šiem ļaudīm ir nācies nonākt situācijās, kad ne viss solītais tiek realizēts dzīvē. Kāds aktīvs Rucavas pagasta iedzīvotājs pauda savu neuzticību klātesošajiem Vides ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes un projekta darba grupas pārstāvjiem tieši, sakot, ka aiz šiem aizsardzības plāniem un sanāksmēm noteikti slēpjas kāds svarīgs noklusēts fakts, ko neizpauž.
Sanāksmes laikā tika prezentēta pamatinformācija par projekta mērķiem un uzdevumiem, dabas aizsardzības plāna izstrādi un nozīmi, uzraudzības grupas darbu, kas sniedz iespēju plāna izstrādes gaitu ietekmēt arī pašvaldību pārstāvjiem, zvejniekiem un iedzīvotājiem. Tāpat tika prezentēti zinātnisko izpētes darbu rezultāti un informācija par šajā jūras teritorijā atrodamajām biotopu, putnu un zivju sugām. Kā aizraujošs un pārsteigumiem bagāts mirklis bija Jūrmalas pilsētas muzeja pārstāvja, pazīstamā Latvijas zemūdens arheologa Voldemāra Raina prezentācija par kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas atrastas jūras dzelmē un piejūras teritorijās. Līdz ar to sanāksmes dalībniekiem bija iespēja uzzināt, kādas dabas vērtības ir arvien sastopamas Nidas – Pērkones jūras teritorijā, kā arī uzzināt par kultūrvēsturiskām vērtībām, kas atrodamas jūras dzelmē un piekrastes smiltīs.
Sanāksmes laikā zvejnieki vairākkārt uzsvēra nepieciešamību jūras aizsardzības ietvaros runāt par Latvijas pierobežā novietotā Lietuvas uzņēmuma - Būtiņģes naftas termināla - radīto piesārņojumu jūrā naftas produktu pārkraušanas procesā. Rucavas pagasta zvejnieki pastāvīgi konstatē naftas noplūdes sekas jūras ūdeņos un ir patiesi sašutuši, kādēļ netiek piemēroti nekādi pasākumi reālās situācijas izpētei un naftas piesārņojuma mazināšanai, nevis lai nepārtraukti cīnītos tikai ar konstatēta piesārņojuma sekām.
Ne vienu reizi vien projekta ieviesēji un Vides ministrijas pārstāvji skaidroja sanāksmes dalībniekiem aizsargājamās jūras teritorijas un plānotā aizsardzības plāna nozīmi un, arīdzan, iespējas nākotnē ieviest jūras aizsardzības pasākumus, lai to aizsargātu no dažādiem draudiem, tai skaitā naftas piesārņojuma.
Sanāksmes laikā Rucavas pagasta zvejnieki vērsās pie projekta ieviesējiem ar jautājumu, vai jūras teritoriju aizsardzības plāns paredz kādus zvejniecības ierobežojumus. Vairākkārtēja šī jautājuma uzdošana liecināja par zvejnieku patieso satraukumu un iepriekšējo pieredzi saistībā ar dažādiem aprobežojumiem zvejā. Tikai pēc vairākkārtējiem izskaidrojumiem un apstiprinājumiem, ka plāns neparedzēs nekādus zvejniecības ierobežojumus, sanāksmes dalībnieku attieksme kļuva atvērtāka un tika uzdoti jautājumi gan par aizsargājamām putnu sugām, biotopiem, nogrimušiem kuģiem un jūras vides kvalitāti.
Šī informatīvā sanāksme Rucavas Saieta namā vēl reizi atgādināja, cik svarīgi dažādu organizāciju un institūciju pārstāvjiem ir pārdomāt sabiedrībai sniedzamo informāciju un doto solījumu reālo izpildi. Kādā kabinetā vai institūcijā tie ir plāni uz papīra ar veiktiem aprēķiniem un stratēģiskiem attīstības plāniem, bet reāliem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, tai skaitā Rucavas pagastā, tā ir viņu dzīve, darbs un nākotne.
Informāciju sagatavoja
Ingūna Rauda, Baltijas Vides foruma sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr. 67357556
E-pasts inguna.rauda@bef.lv.
21.02.2008
Informatīvā sanāksme Mērsragā
Š.g. 29.februārī plkst. 11.00 Mērsraga Tautas namā (Lielā ielā 25, Mērsrags, Talsu raj.) notiks veidojamās aizsargājamās jūras teritorijas "Rīgas jūras līča rietumu piekraste" dabas aizsardzības plāna izstrādes uzsākšanas informatīvā sanāksme.
Veidojamā aizsargājamā jūras teritorija atrodas Rīgas jūras līcī un robežojas ar Kolkas, Rojas, Mērsraga un Engures pagastiem, Lapmežciema novadu un Jūrmalas pilsētas daļu Ķemeriem. Aicinām piedalīties visus, kuriem ir interese par šīs teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu.
21.02.2008
Informatīvā sanāksme Rucavā
Š.g. 27.februārī plkst. 11.00 Rucavas Saieta namā (Rucava, Liepājas raj.) notiks veidojamās aizsargājamās jūras teritorijas "Nida - Pērkone" dabas aizsardzības plāna izstrādes uzsākšanas informatīvā sanāksme.
Veidojamā aizsargājamā jūras teritorija atrodas Baltijas jūrā un robežojas ar Nīcas un Rucavas pagastiem. Aicinām piedalīties visus, kuriem ir interese par šīs teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu.
19.12.2007
Projekta prezentācija pašvaldību vadītājiem
Šī gada 14.novembrī Rojas pagasta Kaltenē notika Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības pašvaldību vadītāju sapulce, kas tika veltīta piekrastes pašvaldību attīstībai un teritorijas plānošanai.
Sanāksmē piedalījās arī projekta „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” koordinators Latvijā Edgars Bojārs no Baltijas Vides foruma un Hidroekoloģijas institūta eksperte Solvita Strāķe, kuri iepazīstināja sapulces dalībniekus ar projekta norises gaitu un pirmajiem biotopu izpētes rezultātiem. Dalībniekiem tika parādīta arī filmiņa ar projekta laikā pētītajiem zemūdens biotopiem.
Pašvaldību vadītāju uzdotie jautājumi atspoguļoja bažas par iespējamajiem saimnieciskās darbības aizliegumiem aizsargājamo jūras teritoriju izveidošanas dēļ, kas varētu ierobežot pašvaldību attīstību. Lai gan projekta pārstāvji paskaidroja, ka aizsargājamās teritorijas statuss nenozīmē pilnīgu saimnieciskās darbības aizliegumu un visdrīzāk arī būtiski ierobežojumi nav sagaidāmi, kļuva skaidrs, ka nepieciešams sagatavot papildus izskaidrojošu informāciju par Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklu Natura 2000, par aizsargājamo jūras teritoriju tiesiskajiem un apsaimniekošanas aspektiem, kā arī veiksmīgas attīstības piemēriem aizsargājamajās jūras teritorijās.
Piekrastes pašvaldību vadītāji pozitīvi atsaucās uz aicinājumu sadarboties projekta ietvaros. Turpmāk paredzētas projekta ieviešanas grupas vizītes uz piekrastes pašvaldībām, lai diskutētu konkrētus jautājumus par saimniecisko un dabas aizsardzības interešu saskaņošanu.
03.12.2007
Jauna projekta pieteikuma sagatavošana
Ar Latvijas Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu šī gada 3.decembrī Baltijas Vides forums sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu ir uzsācis pieteikuma sagatavošanu jaunam projektam „Apsaimniekošanas un monitoringa sistēmas ieviešana Latvijas jūras aizsargājamajās teritorijās”.
Jaunais projekts ir paredzēts kā loģisks turpinājums LIFE MARINE projektam Latvijā. Projekta pieteikuma sagatavošana turpināsies līdz 2008.gada 31.martam.
Darbību atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.
  
15.11.2007
Izaicinājumi Baltijas AJT dabas aizsardzības plānu izstrādāšanā
Viena no būtiskākajām projekta “Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” aktivitātēm ir dabas aizsardzības plānu izstrāde izvēlētām teritorijām. Plāni tiks izstrādāti septiņām no 13 projekta teritorijām: 3EST Vainameri un 4 EST Rietumu Sāremā (Kudema) Igaunijā; 8LAT Rīgas jūras līča rietumu piekraste, 9LAT Irbes jūras šaurums un 11LAT Nida-Pērkone Latvijā; 12LIT Palanga un13LIT Neringa Lietuvā.
Saskaņā ar projekta grafiku, visus plānus izvēlētajām teritorijām ir paredzēts izstrādāt un iesniegt valstu atbildīgajām institūcijām līdz 2008.gada beigām. Tas noteikti nebūs viegls process. Galvenie izaicinājumi būs jauna veida pieredzes apgūšana, neskaidras aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) robežas un iespējamā nelabvēlīgā ieinteresēto pušu attieksme.
Projekts Baltijas valstu mērogā ir unikāls. Lai gan AJT jau pastāv Igaunijā un Lietuvā, bieži tiek pieminēts, ka zinātniskais pamatojums to nodibināšanai nav bijis pietiekams. Projektā iegūtā informācija sniegs labāku pamatojumu AJT noteikšanai. Reģionā nav dabas aizsardzības plānu izstrādes pieredzes AJT, tā ir nepietiekama arī visas Eiropas mērogā. Tas nozīmē jaunu koncepciju un struktūras izstrādāšanu, jo jūras teritorijās nevar kopēt sauszemes aizsargājamo teritoriju pieeju. Arī laiks, kas atvēlēts plānu izstrādei, ir mazs, tādēļ nepieciešamas labi koordinētas un efektīvas aktivitātes, lai sekmīgi īstenotu uzdevumu.
AJT robežu noteikšana ir pašlaik visnozīmīgākais jautājums dabas aizsardzības plānu izstrādē. Igaunijā un Lietuvā AJT jau ir izveidotas, atšķirībā no Latvijas, kur šāds ir projekta uzdevums. Igaunijā visdrīzāk robežas netiks būtiski izmainītas. Lietuvā ir sagaidāms, ka abu AJT robežas jūtami paplašināsies. Latvija atrodas visgrūtākajā situācijā. Tā kā dabas aizsardzības plāni ir piesaistīti noteiktai teritorijai, ir grūti uzsākt to sagatavošanu bez noteiktām robežām. Piemēram, projekta teritorija 8LAT viena pati stiepjas gar visu Rīgas jūras līča rietumu piekrasti. Tāpat ir problemātiski uzsākt diskusijas ar ieinteresētajām pusēm bez skaidrām AJT robežām, kurās jāvienojas par noteiktiem apsaimniekošanas pasākumiem un tie jāievieš.
Projektā veiktā jūras biotopu un sugu inventarizācija ir nenovērtējams informācijas avots robežu noteikšanai un tālākai dabas aizsardzības plānu izstrādei. Teritorijās, kur paredzēts izstrādāt plānus, jūras biotopu un zivju inventarizācija ir gandrīz pabeigta, pašlaik datus ievada datu bāzēs un analizē. Biotopu eksperti kopumā ir gatavi pateikt, kuras izpētes teritoriju daļas ir jānozīmē aizsardzībai. Zivju dati liek domāt, ka tiem būs nebūtiska ietekme uz AJT robežām.
Sarežģītāka situācija pastāv attiecībā uz putnu datiem. Slikto laika apstākļu dēļ putnu izpēte ir iekavējusies un turpināsies līdz 2008.gada pavasarim, līdz ar to pilnīgi dati būs pieejami tikai uz šo laiku. Cita problēma saistās ar robežu noteikšanas metodoloģiju, par ko ornitologiem vēl ir nepieciešams vienoties. Viena no pieejām ir pielietot noteiktu sugu populāciju blīvumus attiecībā pret kopējo Baltijas jūras populāciju. Diemžēl jaunie kopējie Baltijas populāciju dati būs pieejami tikai 2008.gada beigās, kas ir pārāk vēlu robežu noteikšanai. Projekta partneru sanāksmē šī gada 5.-6.novembrī projekta ornitologi vienojās rast risinājumu šai problēmai līdz 2008.gada pavasarim.
Vēl viens risināms jautājums dabas aizsardzības plānu izstrādē ir dažādu ieinteresēto pušu iesaistīšana un vienošanās par apsaimniekošanas pasākumiem. Jūras teritorijas atšķiras no sauszemes teritorijām ne tikai ar dabas apstākļiem, bet arī ar saimniecisko izmantošanu. Pastāv gan plānu izstrādi veicinoši, gan bremzējoši apstākļi. Liela priekšrocība ir tā, ka jūras teritorija nav sadalīta starp neskaitāmiem īpašniekiem. Sauszemes teritorijās bieži ir grūti vienoties par apsaimniekošanu ar vietējiem privātajiem zemes īpašniekiem. Jūras teritorijas īpašnieks ir valsts vai atsevišķos gadījumos pašvaldības (piem., Igaunijā), tādejādi atkrīt vajadzība saskaņot robežas un apsaimniekošanas pasākumus ar dažādiem īpašniekiem.
Tomēr AJT saskaras ar citu problēmu – interešu specifiku. Jūru izmanto dažādām vajadzībām, piem., zvejniecībai, kuģošanai, rekreācijai, militārām vajadzībām. Visu trīs Baltijas valstu teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā drīzumā varētu uzsākties reģionam jaunas aktivitātes – vēja parku būvniecība un naftas atradņu ekspluatācija. Līdz ar to saimniecisko aktivitāšu un dabas aizsardzības vajadzību saskaņošana kļūst īpaši aktuāla. Daudzas ieinteresētās puses uzskata, ka aizsardzības statusa piešķiršana noteiktām teritorijām aizliegs jebkādas tautsaimniecības aktivitātes. Kā piemēru var minēt Rīgas brīvostu un mazās ostas, kuras izvietotas Rīgas jūras līča piekrastē. Šo ostu pārstāvji ar bažām skatās uz dabas aizsardzības aktivitātēm ne tikai piegulošajā 8LAT teritorijā, bet arī 9LAT, kur atrodas kuģošanas ceļš no Rīgas jūras līča uz atklāto Baltijas jūru. Savlaicīgs dialogs ar ieinteresētajām pusēm palīdzēs samazināt nelabvēlīgu attieksmi pret AJT izveidošanu.
08.11.2007
Naftas piesārņojums pie Sāremā salas
Šī gada 6.novembrī pie Sāremā salas Sirves pussalas (projekta teritorija 6EST) tika atrasti apmēram 100 ar naftu pārklāti putni. Starp tiem nobeigušās atrastas arī piecas melnās pīles (Melanitta nigra) un divi kākauļi (Clangula hyemalis).
Kākaulis ir suga, kas padziļināti tiek pētīta projekta ietvaros.
Pastāv aizdomas, ka naftas piesārņojumu izraisījis kāds kuģis.
Informācija ir pieejama arī internet portālā „Delfi” publicētajā aģentūras LETA ziņā.
18.10.2007
Neparasta zivs Lietuvas piekrastē
Šī gada 6.oktobrī Lietuvas zvejnieki pie Sventājas (projekta "Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā" teritorija 12LIT Palanga) nozvejoja Baltijas jūrā reti sastopamu zivi jūrasmēli (latīniski Solea lascaris).
Jūrasmēles ir izplatītas Melnajā jūrā, Vidusjūrā, Ziemeļjūrā, kā arī Atlantijas okeāna piekrastē Rietumeiropā. Klaipēdas Jūras muzeja darbinieki uzskata, ka šī zivs var būt nejauši ieklīdusi Lietuvas ūdeņos no Baltijas jūras rietumdaļas.
Informācija ir pieejama arī internet portālā „Delfi” publicētajā aģentūras BNS ziņā.
01.10.2007
Starptautiska konference par putnu aizsardzību Baltijas jūrā
Šī gada 4.-5.oktobrī Jūrkalnē notiks starptautiska konference "Putnu aizsardzība jūrā: jūras aizsargājamo teritoriju noteikšana, izveidošana un aizsardzība Baltijas jūrā un ārpus tās" (angliski “Bird conservation in the marine environment: Identification, designation and protection of marine protected areas for birds in the Baltic Sea and beyond”).
Konferenci starptautiskā projekta „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” ietvaros organizē Baltijas Vides forums.
Konference notiks angļu valodā. Ir pieejams konferences dienaskārtības uzmetums.
Par iespēju piedalīties konferencē, lūdzu, sazinieties ar
projekta asistenti Ingu Ludzenieci
Tālr.: 67 357 549
Fakss: 67 507 071
E-pasts: inga.ludzeniece@bef.lv
26.06.2007
Uzaicinājums iesaistīties jūras aizsargājamo teritoriju veidošanas un apsaimniekošanas procesā
Baltijas Vides forums starptautiskā projekta „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” ietvaros uzsāk ieinteresēto pušu iesaistīšanu jūras aizsargājamo teritoriju veidošanas un dabas aizsardzības plānu sagatavošanas procesā.
Laipni lūdzam Jūs iepazīties ar sagatavoto projekta informācijas lapu, kurā koncentrēti aprakstīta projekta būtība.
Pašlaik projekta ietvaros trim teritorijām līdztekus zinātniskajai izvērtēšanai un robežu nospraušanai tiek veidoti dabas aizsardzības plāni.
Tā kā Baltijas Vides forums savā darbā par prioritāti uzskata sadarbības un dialoga veicināšanu starp dažādām interešu grupām, mēs aicinām Jūs pārstāvēt savas intereses un iesaistīties šo trīs teritoriju izveidošanā un apsaimniekošanas plānu izstrādāšanā.
Lai noskaidrotu Jūsu vēlmi iesaistīties šajā procesā, lūdzam Jūs līdz 13.jūlijam aizpildīt pievienoto anketu un nosūtīt to Edgaram Bojāram uz zemāk norādīto e-pastu vai faksu.
Ja uzskatāt, ka šī informācija ir būtiska citiem interesentiem, būsim pateicīgi, ja to pārsūtīsiet tālāk.
Projekta mājas lapā ieinteresētajām pusēm tiks izveidota atsevišķa sadaļa, kurā Jūs varēsiet saņemt jaunāko informāciju par trīs aizsargājamo jūras teritoriju veidošanu un dabas aizsardzības plānu izstrādāšanu, kā arī piedalīties tematiskās diskusijās un sniegt savus komentārus.
Edgars Bojārs
projekta koordinators Latvijā
Tel.: 67 357 548
Fakss: 67 507 071
E-pasts: edgars.bojars@bef.lv
25.06.2007
Sanāksme par ietekmes uz vidi novērtējumu jūras vēja parkos
19.-20.jūnijā Rīgā Baltijas Vides forums rīkoja starptautisku sanāksmi, kas bija veltīta ietekmes uz vidi novērtējumam (IVN) jūras vēja parkos. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Baltijas valstīm un Vācijas (zinātnieki, konsultanti, vides ministriju ierēdņi).
Vēja enerģijas ražošana Baltijas valstīs strauji attīstās un saskaras ar daudziem neskaidriem jautājumiem. No vienas puses, vēja enerģija ir atjaunojamais resurss un ir svarīga alternatīva fosilajām degvielām. No otras puses, vēja parku attīstītāji un dabas aizsardzības speciālisti bieži mērķē uz vienām un tām pašām teritorijām. Seklie piekrastes ūdeņi ir labākās vietas vēja ģeneratoru uzstādīšanai, bet tajās bieži sastopami arī reti biotopi un sugas. Daudzas no šīm teritorijām atbilst Natura 2000 prasībām.
Vācijā vēja parku bizness ir strauji attīstījies pēdējo piecu gadu laikā, un konsultanti no Pielietojamās ekoloģijas institūta (angliski Institute for Applied Ecology Ltd.) tika ielūgti iepazīstināt ar šīs valsts pieredzi. Vācijā vēja parku izveidošanas procedūra ir diezgan sarežģīta. Lai iegūtu atļauju uzstādīt vēja ģeneratorus, jāveic visaptverošs ietekmes uz vidi novērtējums. Vismaz divu gadu pētījumi ir nepieciešami, lai veiktu apmierinošu ietekmes uz biotopiem novērtējumu.
Vācu konsultanti uzsvēra, ka jāveic kompleksa ietekme uz ekosistēmām, ņemot vērā visu ūdens sistēmu.. IVN procesa laikā jāņem vērā gan abiotiskie, gan biotiskie faktori.
Jūras straumju un viļņu režīma izmaiņas ir starp būtiskākajām ietekmēm uz fizisko vidi.
Līdz šim nav novērota nopietna ietekme uz jūras biotopiem un bentosa organismiem no vēja parku darbības. Traucējumi var rasties vēja ģeneratoru uzstādīšanas un kabeļu tīkla ierīkošanas darbu laikā, tādēļ šie darbi ir nopietni jāizvērtē. Pētījumi arī nepierāda būtisku ietekmi uz zivīm.
Vēja ģeneratori rada troksni, ko cūkdelfīni var dzirdēt vairāku desmitu kilometru attālumā, taču to populācija Baltijas jūrā ir ļoti maza. Roņiem dzirde ir pat vēl labāka, tomēr īpaša skaņas ietekme uz tiem nav novērota. Tas gan vairāk attiecas uz pelēkajiem roņiem, trūkst pētījumu par vēja parku ietekmi uz pogainajiem roņiem.
Putni ir visnopietnākais jautājums vēja parkos. Dažas no potenciālo vēja parku vietām ir to barošanās biotopi, citas šķērso migrācijas ceļus. Ja šādās teritorijās uzstāda vēja ģeneratorus, putni cenšas no tām izvairīties, metot līkumu vai lidojot augstu virs tām.
Igaunijā pašlaik divās vietās tiek veikta IVN procedūra vēja parku ierīkošanai. Eksperti no konsultantu firmas "Hendrikson & Ko" Ltd un Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes (angliski Estonian University of Life Sciences) iepazīstināja sanāksmes dalībniekus ar IVN aktivitātēm Neugrandē un Igaunijas ziemeļrietumu piekraste pie Hījumā salas.
Sanāksmē tika uzsvērts, ka visās Baltijas valstīs pastāv nopietni likumdošanas trūkumi attiecībā uz konstrukciju ierīkošanu jūrā un atbilstošo IVN procedūru. Arī Natura 2000 tīkls vēl nav pabeigts. Eksperti nolēma turpināt darbu un kopīgi ar vācu ekspertiem sagatavot rekomendācijas IVN procedūrai jūras vēja parkos Baltijas valstīs.
Ja vēlaties saņemt papildus informāciju par šo tematu, lūdzu, sazinieties ar
Edgaru Bojāru
Baltijas Vides forums
Tel.: 67 357 548
Fakss: 67 507 071
E-pasts: edgars.bojars@bef.lv
02.05.2007
Informācija par projektu portālā „Delfi”
Internet portāls „Delfi” 29.aprīlī publicēja aģentūras LETA ziņu „Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem noteiks aizsargājamās teritorijas”, kurā Vides ministrijas Aizsargājamo teritoriju nodaļas vadītāja Inga Belasova sniedza pamatinformāciju par projektu „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā”.
Rakstā publicētas arī atskaņas no 25.aprīļa Latvijas Ostu padomes sēdes, kurā Latvijas valdības pārstāvji pauduši bažas par aizsargājamo teritoriju ietekmi uz saimniecisko darbību. Premjers Aigars Kalvītis norādījis, ka Latvijā tiek pārspīlēti ekoloģiskie jautājumi un pati valsts, nosakot lieguma teritorijas, sev rada saimnieciskas problēmas.
17.04.2007
Seminārs „Natura 2000 un Baltijas jūras ostas”
2007.gada 10. un 11.maijā Rīgā notiks seminārs „Natura 2000 un Baltijas jūras ostas” (angliski „Natura 2000 and the Sea Ports in the Baltic”). Seminārs notiks projekta „Paralia Nature” ietvaros, kura mērķis ir ieteikt vadlīnijas, kā līdzsvarot lielo Eiropas ostu un aizsargājamo teritoriju attīstību, iesaistot visdažādākās ieinteresētās puses – valsts institūcijas, ostas, universitātes, nevalstiskās organizācijas u.c. Informāciju par projektu var iegūt projekta mājas lapā http://www.imiparalianature.org/.
Semināra mērķis ir dalīties pieredzē Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanā Ziemeļrietumeiropā un Baltijas reģionā, īpašu uzsvaru tiks liekot uz Natura 2000 ietekmi ostu plānošanā Baltijas reģionā.
Semināra organizētāji ielūdz ostu pārstāvjus no Centrālās un Austrumeiropas piedalīties projektā un semināra ietvaros diskutēt par nozīmīgiem jautājumiem. Seminārā tiek aicināti arī eksperti, nevalstisko organizāciju pārstāvji u.c. interesenti.
Rīgas brīvostas pārstāvji, „Paralia” partneri un citi ielūgtie eksperti seminārā iepazīstinās ar ostu vides un tiesiskajiem aspektiem. Semināra ietvaros ir plānota arī Baltijas Vides foruma prezentācija par projektu „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā”.
Seminārs notiks angļu valodā. Šeit ir pieejama programma.
Ja vēlaties piedalīties seminārā vai saņemt papildus informāciju par šo tematu, lūdzu, sazinieties ar
Piotr Nowinski
Institute for Infrastructure, Environment and Innovation
Phone: +32 2511 6602
Fax: +32 2511 2466
e-mail: nowinski@imieu.org
17.04.2007
Ieinteresēto pušu iesaistīšana jūras aizsargājamo teritoriju veidošanā un apsaimniekošanā
Aizsargājamo teritoriju veidošana Latvijā parasti ir sāpīgs process. Ekonomiskajos apstākļos, kad daudzi vietējie iedzīvotāji ir norūpējušies par iespējamajiem ierobežojumiem, ko varētu radīt aizsargājamo teritoriju izveidošana, ir vērojama zināma neapmierinātība un pretestība pret dažādām dabas aizsardzības aktivitātēm.
Ja Latvijā pastāv zināma pieredze ar iedzīvotāju iesaistīšanu sauszemes dabas aizsargājamo teritoriju izveidošanas procesā un apsaimniekošanā, tad jūras teritorijas tiek veidotas pirmo reizi (neskaitot sauszemes aizsargājamajām teritorijām piegulošās jūras teritorijas, piem., Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Ķemeru un Slīteres nacionālajā parkā). Lai gan juridiski šī teritorija ir valsts īpašums, un tajā nepastāv tradicionālās saimnieciskās aktivitātes (būvniecība, mežsaimniecība, lauksaimniecība), kas bieži ir pretrunā ar dabas aizsardzības interesēm, noteikti nevar teikt, ka iedzīvotājiem būtu vienalga, kas jūrā notiek. Ar jūru ir saistītas daudzas ekonomiskās aktivitātes – zvejniecība, tūrisms un rekreācija, kuģniecība.
Lai noskaidrotu dažādu iedzīvotāju grupu interesi iesaistīties jūras aizsargājamo teritoriju veidošanas procesā, šī gada februāra sākumā projekta „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” ietvaros Palangā (Lietuva) notika Baltijas valstu seminārs, uz kuru tika uzaicināti dažādu ieinteresēto pušu pārstāvji. Šeit ir pieejams semināra ziņojums angļu valodā.
Semināra gaitā izkristalizējās, ka ieinteresētās puses ir nobažījušās, ka aizsardzības statuss aizliegs jebkādu darbību šajās teritorijās vai vismaz drastiski to ierobežos. Īpašu satraukumu pauda ostu pārstāvji. Viena no ieplānotajām aizsargājamajām teritorijām atrodas Irbes jūras šaurumā, kuru šķērso arī ļoti nozīmīgi kuģošanas ceļi. Semināra dalībniekiem tika izskaidrots, ka aizsardzības statusa piemērošana nenozīmē pilnīgu darbības ierobežošanu, bet gan kompromisa meklējumus, lai ievērotu gan dabas aizsardzības, gan saimnieciskās intereses. Arī Irbes šaurumā netiks aizliegta kuģu satiksme.
Viens no projekta galvenajiem uzdevumiem ir saskaņot jūras aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu ar ieinteresētajām pusēm, vienojoties par optimāliem risinājumiem un iekļaujot tos apsaimniekošanas plānos. Līdz projekta beigām, 2009.g. vidū, ir ieplānots sagatavot apsaimniekošanas plānus trīs teritorijām: Nida - Pērkone, Irbes šaurums un Rīgas līča rietumu piekraste.
Pašlaik Baltijas Vides forums ir uzsācis darbu pie ieinteresēto pušu iesaistīšanas apsaimniekošanas plānu sagatavošanas procesā. Balstoties uz Palangas seminārā izteiktajiem viedokļiem, tiek veidots sākotnējais ieinteresēto pušu saraksts. Tas ietvers valsts institūcijas un piekrastes pašvaldības, sabiedriskās organizācijas, ostu administrācijas, vietējos tūrisma informācijas centrus, zvejniekus un citus iespējamos interesentus.
Pēc sākotnējā saraksta izveidošanas Baltijas Vides foruma darbinieki sazināsies ar attiecīgajām organizācijām, noskaidrojot to intereses un vēlmi piedalīties plāna izstrādes procesā. Tiks izsūtīta arī anketa ar mērķi noskaidrot intereses iesaistīties plāna izstrādes procesā un tematiskās darba grupās.
Projekta vadība īpaši cer uz vietējo pašvaldību un to iedzīvotāju iesaistīšanos procesā, kaut arī juridiski jūras teritorijas nav to pārvaldībā. Piekrastes iedzīvotāju dzīve ir neizbēgami saistīta ar jūru, līdz ar to ir nepieciešama interešu saskaņošana, lai novērstu iespējamos konfliktus un veicinātu vislabāko risinājumu izvēli.
Projekta ietvaros portālā http://balticseaportal.net/ ir ieplānots izveidot diskusiju sadaļu, kur sabiedrība un īpaši attiecīgajās teritorijās ieinteresētās personas varēs paust savus viedokļus. Tur arī pastāvīgi tiks publicēta informācija par plāna sagatavošanas aktualitātēm.
Ja vēlaties saņemt papildus informāciju par šo tematu, lūdzu, sazinieties ar
Edgaru Bojāru, projekta koordinatoru Latvijā
Baltijas Vides forums
Tel.: 7357 548
Fakss: 7507 071
E-pasts: edgars.bojars@bef.lv
07.12.2006
Seminārs „Iesaistīto pušu intereses un līdzdalība jūras aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas plānošanā un apsaimniekošanā”
Seminārs tiek rīkots no 8. - 9. februārim Palangā, Lietuvā.
Jūras aizsargājamās teritorijas NATURA 2000 tīkla ietvaros Baltijas jūrā tiek veidotas līdzīgi kā citur Eiropā, lai aizsargātu jūras bioloģisko daudzveidību, īpaši sugas un biotopus, kas ir Eiropas Kopienas interešu objekti. Lai nodrošinātu piemērotu aizsardzības režīmu un līdzsvarotu dabas aizsardzības un sociālekonomiskās intereses, jūras aizsargājamajām teritorijām ir jāizstrādā apsaimniekošanas plāni. Īpaša nozīme šajā procesā ir ieinteresēto pušu iesaistīšanai, lai noskaidrotu to intereses attiecībā uz teritorijas izmantošanu, iegūtu papildus informāciju par jūras teritorijām, apspriestu to apsaimniekošanas konfliktus veidojošos aspektus, kā arī veidotu pamatus tālākai sadarbībai. Jūras teritorijās ieinteresētās puses ir daudzveidīgas un daļēji atšķiras no tām, kuru intereses skar sauszemes teritorijas. Šis apstāklis rada nepieciešamību attīstīt īpašu pieeju un savlaicīgi uzsākt dialogu.
Baltijas Vides foruma vadītā LIFE-Nature projekta mērķis ir dot ieguldījumu Baltijas jūras austrumu daļas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai, veicot izpēti jūras teritorijās, sniedzot informāciju aizsargājamo teritoriju noteikšanai un veidojot apsaimniekošanas plānus izvēlētām projekta teritorijām. Viens no projekta grupas mērķiem ir nodrošināt aktīvu ieinteresēto pušu diskusiju apsaimniekošanas plānošanas procesa laikā.
Semināra mērķis ir noteikt stratēģiju iesaistīto pušu iesaistīšanai Baltijas jūras aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas plānošanā un apsaimniekošanā, mācīties no citu ES dalībvalstu pieredzes, kā arī diskutēt ar iesaistīto pušu grupu pārstāvjiem par to interesēm un iespējamo sadarbību.
Dienaskārtības galvenie jautājumi
• Sociālekonomiskās intereses jūras teritorijās, iespējamās pretrunas ar dabas aizsardzību un sadarbības iespējas.
• Labas prakses piemēri iesaistīto pušu līdzdalībai jūras aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas plānošanā un apsaimniekošanā.
• Nacionālā kārtība ieinteresēto pušu līdzdalībai Baltijas valstīs un īpašie nosacījumi attiecībā uz jūras teritorijām.
• Labākās pieejas, uzrunājot iesaistītās puses, lai nodrošinātu līdzdalību un palielinātu atbalstu plānotajiem apsaimniekošanas un dabas aizsardzības pasākumiem.
Mērķa auditorija: projekta partneri, kuri iesaistīti apsaimniekošanas plānu izstrādē, Baltijas valstu dabas aizsardzības un citu iesaistīto valsts un pašvaldību pārvaldības institūcijas, ostu administrācijas, zvejnieku organizācijas, citas NVO, kā arī viesi no citām ES dalībvalstīm. Kopumā seminārā varētu piedalīties ap 60 dalībnieku.
Lai saņemtu papildus informāciju, lūdzu, sazinieties ar
Andu Ruskuli, projekta koordinatori Latvijā
Baltijas Vides forums
Tel.: 7357 549, Fakss: 7507 071
E-pasta adrese: anda.ruskule@bef.lv
|
