Projekta vadība

Projekta plašais mērogs – 20 sadarbības partneri, 13 projekta teritorijas, četri gadi ieviešanas periods un vairāk kā 3 miljoni eiro budžets - liek projekta vadību organizēt vairākos līmeņos un pasākumu blokos. Papildus tradicionālajai projektu administrēšanai, ko veido grāmatvedība, audits, dokumentēšana un atskaišu gatavošana, projekta vadība ietver arī projekta uzraudzības grupas, vadības grupas un projekta darbības koordinēšanu nacionālajā līmenī.

Projekta vadības grupā ietilpst visi projektā iesaistītie partneri, kas tiekas regulārās sanāksmēs divas līdz trīs reizes gadā. Sanāksmju mērķis ir savstarpēji informēt vienam otru par projekta aktivitāšu norisi katrā no projektā iesaistītajām valstīm un atsevišķās pasākumu grupās, apzināt radušās vajadzības un vienoties par tālāko darba gaitu. Projekta vadības grupai ir izšķirošā nozīme projekta lēmumu pieņemšanas procesā. Regulāras tikšanās projektā iesaistītajām pusēm sniedz iespēju satikties, dalīties pieredzē un stiprināt projekta grupas sadarbības garu. Šādā veidā tiek nodrošināta projekta ieviešanas gaitas caurskatāmība, kā arī labāk integrētas dažādas ieinteresētās mērķa grupas, piemēram, zvejnieki un NVO pārstāvji. Vadības grupas sanāksmes sniedz iespēju arī salīdzināt projekta ietvaros iegūto bioloģisko informāciju par sugu un biotopu stāvokli projekta teritorijās. Sanāksmes laikā tiek veikta projekta aktivitāšu plānošana un to konceptuālā attīstība.

Projekta uzraudzības grupa sastāv no līdzfinansētājiem, atbildīgajām institūcijām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kā arī ieinteresēto pušu pārstāvjiem (dažādu ekonomisko interešu pārstāvji, kā arī NVO sektors). Projekta vadītāja un aktivitāšu grupu līderi atskaitās uzraudzības grupai par aktivitāšu ieviešanas gaitu un uzklausa tās vērtējumu, ieteikumus izmaiņām, kā arī iespējamos risinājumus. Uzraudzības grupa tiekas aptuveni vienu vai divas reizes gadā, un šīs sanāksmes pārmaiņus vada katras Baltijas valsts atbildīgo institūciju pārstāvji.

Tā kā teritoriju aizsardzības statusu nosaka valstu nacionālā likumdošana, ir izveidotas atsevišķas nacionālās koordinēšanas sistēmas. Tās nodrošina katras valsts projektā iesaistīto partneru, atbildīgo institūciju un ieinteresēto pušu komunikāciju un sadarbību, lai izstrādātu jūras aizsargājamo teritoriju aizsardzības noteikumus un veiktu šo teritoriju apsaimniekošanas plānošanu. Nacionālās koordinēšanas sanāksmes notiek trīs līdz četras reizes gadā, un tās vada attiecīgās valsts pārstāvji no Baltijas Vides Foruma.

Projekta vadība sevī ietver arī tā saukto projekta progresa monitoringu, kurā tiek definēti indikatori projekta progresa izvērtēšanai attiecībā uz vides stāvokļa uzlabošanu un draudu mazināšanu. Kā vienu no nozīmīgākajiem draudiem jūras teritorijām projekts apskata putnu un roņu piezveju zvejnieku tīklos, tādēļ tiek izvērtēts, cik sekmīga ir šo aktivitāšu ieviešana un kā samazinās piezveja, izmantojot alternatīvas zvejniecības metodes.

BEF Life Natura