Zivju sabiedrību inventarizācija

Komerciāli vērtīgo zivju sugas Baltijas jūrā ir labi izpētītas, taču zināšanas par aizsargājamo zivju sugu izplatību un populāciju stāvokli Baltijas jūras austrumu daļā ir nepietiekamas. Tādēļ šī projekta ietvaros tiek īstenota atsevišķa aktivitāte, kas mērķēta uz aizsargājamo zivju sugu inventarizāciju. Inventarizācija ir vērsta uz sugām, kuras ir apdraudētas un kurām ir īpaša dabas aizsardzības vērtība Eiropas Kopienā (atrodas Biotopu direktīvas 2.pielikumā). Pētījumi sniegs informāciju par šo zivju sugu izplatību un sastopamību piekrastē, plānotajās Natura 2000 teritorijās.


Projektu interesējošās sugas ir upes nēģis (Lampetra fluviatilis), jūras nēģis (Petromyzon marinus), palede (Alosa fallax), salate (Aspius aspius), parastais akmeņgrauzis (Cobitis taenia), repsis (Coregonus albula), sīga (Coregonus lavaretus), platgalve (Cottus gobio), dūņu pīkste (Misgurnus fossilis), kaze (Pelecus cultratus), lentzivs (Lumpenus lampetraeformis), taukzivs (Pholis gunnellus), četrragu buļļzivs (Triglopsis quadricornis), ziemeļu buļļzivs (Myoxocephalus scorpius), jūras dzeloņgalve (Taurulus bubalis) un plūkšņzivs (Liparis liparis).


Lai iegūtu savstarpēji salīdzināmu informāciju no visām Baltijas valstīm, pirms lauka darbu uzsākšanas notika vienošanās par vienotu ihtiofaunas inventarizācijas metodiku. Katrā projekta teritorijā inventarizācija tiek veikta ar standarta žaunu tīklu komplektu, velkamo vadiņu, kā arī tiek veiktas plēsīgo zivju barošanās analīzes.
Standarta žaunu tīklu komplekts sastāv no vairākiem savstarpēji savienotiem grunts tīkliem ar dažādu linuma acu izmēru. Tīklus izvieto jūrā, pludiņi un atsvari tos notur vertikālā stāvoklī. Zivis, kuras iepeld tīkla acīs, tiek noķertas aiz žaunām.


Zveja ar vadiņu tiek pielietota kā viena no metodēm, lai aprakstītu piekrastes zivju sabiedrības dziļumā, kas mazāks par 2 m. Šī metode paredzēta lai iegūtu neliela izmēra zivju sugas un dažu sugu mazuļus, ko nav iespējams nozvejot ar žaunu tīkliem.
Zivju sabiedrību inventarizācija Baltijas jūras austrumu daļā tiks veikta, pielietojot vienotu metodoloģiju. Tas vēlāk ļaus salīdzināt un apstrādāt rezultātus, lai novērtētu reģionu kopumā un iegūtu informāciju par sugu izplatību, populāciju lielumu un koncentrāciju.

 

BEF Life Natura