Draudu novērtējums

Pārrobežu un vietējā piesārņojuma ietekmes novērtējums

Vairākas no projekta teritorijām atrodas potenciālo piesārņojumu avotu (t.sk., naftas terminālu, ostu vai kuģu ceļu) tiešā tuvumā. Galvenie ar intensīva kuģu satiksmi saistītie draudi Natura 2000 teritorijām ir balasta ūdeņu izvadīšana jūrā un no mašīntelpām noplūstošie šķidrumi. Lielākā daļā jūrā izvadīto bīstamo vielu iekļūst barības ķēdēs un var izraisīt nopietnas izdzīvošanas problēmas jūras organismiem. Neskatoties uz to, ka šie draudi ir labi apzināti, to patiesā ietekme uz jūras Natura 2000 vietām nav pietiekami izpētīta un novērtēta.
Projekts paredz novērtēt bīstamo vielu ietekmi uz projekta teritorijām, kā arī noteikt piesārņojuma avotus, t.sk., pārrobežu un difūzo piesārņojumu.

Pirmais solis šajā pasākumu grupā bija partneru sanāksmes organizēšana, lai vienotos par pētījumu metodiku, piesārņojošām vielām, kuras tiks analizētas, paraugu ievākšanas laika grafiku, kā arī datu apstrādes un apmaiņas procedūrām.

Molusku un sedimentu paraugi tiek ievākti 6 projekta teritorijās Igaunijā, 3 projekta teritorijās Latvijā un 2 projekta teritorijās Lietuvā. Paraugu ievākšana Igaunijā un Latvijā notiek bentisko biotopu inventarizācijas ietvaros, veicot zemūdens niršanu, savukārt Lietuvā tiek veikti speciāli reisi, un paraugi tiek iegūti izmantojot, dragu un kausu. Smagie metāli tiks analizēti, izmantojot molusku paraugus (Mytulis edulis, kas ņemti no cieta substrāta, un Macoma balthica, kas ņemti no smilšaina substrāta), bet poliaromātiskie ogļūdeņraži, kā arī kopējie naftas produkti tiek analizēti sedimentu paraugos.

Iegūtie rezultāti tiks izmantoti, lai novērtētu piesārņojuma draudus katrai no projekta teritorijām un sagatavotu ieteikumus teritoriju apsaimniekošanas plāniem.


Ostas padziļināšanas darbu un sedimentu deponēšanas ietekmes novērtējums projekta teritorijās

Ņemot vērā, ka visās trijās Baltijas valstīs notiek aktīva ostu attīstība, ar to saistītie gultnes padziļināšanas darbi un sedimentu deponēšana vērtējams kā viens no būtiskākajiem draudiem jūras biotopiem piekrastes rajonos. Jaunākie pētījumi liecina, ka šī ietekme varētu būt daudz lielāka, nekā tas līdz šim ir bijis uzskatīts. Tādēļ nepieciešama nopietna šāda veida darbības seku izvērtēšana.

Projektā paredzamo pasākumu mērķis ir veikt ostu padziļināšanas darbu un sedimentu deponēšanas ietekmes parauga novērtējumu projekta teritorijās, izmantojot modelēšanas metodes.

Novērtējums tiks veikts piekrastes ūdeņos 6 Igaunijas, 10 Latvijas un 3 Lietuvas teritorijās. Visās izvēlētajās vietās ir iepriekš notikuši vai nu ostu padziļināšanas darbi, vai sedimentu deponēšana, un tās atrodas tiešā tuvumā dabas vērtībām, kas būtu jāaizsargā Natura 2000 tīkla ietvaros. Projekta partneri ir vienojušies, ka katra valsts izmantos savu pieeju modelēšanai. Rezultātu saskaņošana notiks vēlākā stadijā, kad tiks apkopota iegūtā informācija no visām trim Baltijas valstīm.

Igauņu izvēlētā novērtējuma procedūra sastāv no 4 soļiem: 1) noteicošo vides apstākļu izvērtējums aplūkojamā teritorijā; 2) ostu būvniecības un gultnes padziļināšanas darbu raksturošana un dokumentēšana, kā arī to ietekmes novērtēšana; 3) funkcionālo attiecību noteikšana starp vides faktoriem, dzīvo organismu sabiedrībām, kā arī ostu būvniecības un sedimentu deponēšanas radītām ietekmēm; 4) GIS modeļa izveidošana.

Ņemot vērā, ka Latvijā pietrūkst informācijas par biotopu izplatību un dzīvo organismu sabiedrībām šajās teritorijās, vispirms tiks veikta modelēšana, nosakot sedimentu plūsmu no deponēšanas vietām. Tad ar šo modeļu palīdzību tiks noteiktas zonas ar dažādu sedimentu izplatīšanās varbūtību. Modelēšanas rezultātā tiks iegūta GIS kartēs attēlota informācija par ietekmes zonām.

Līdzīgu pieeju izmantotos Lietuvā, kur galvenā uzmanība tiks pievērsta sedimentu plūsmas modelēšanai, ņemot vērā dažādus vides un klimata apstākļus. Sedimentu izplatīšanās tiks modelēta, izmantojot piekrastes zonas hidrodinamisko modeli. Tam sekos ietekmju izvērtēšana, izmantojot GIS tehnoloģijas.

Šī projekta pasākuma galvenais rezultāts būs apkopojošs ziņojums par paveikto visās trīs Baltijas valstīs, ietverot dažādo novērtējuma tehniku analīzi un rekomendācijas teritoriju apsaimniekošanas plāniem.


Piezvejas novērtējums

Ņemot vērā, ka vērtīgākās ūdensputnu ziemošanas vietas parasti pārklājās ar populārākajām zvejniecības teritorijām, putnu piezveja zvejas tīkos ir neizbēgama. Balstoties uz iepriekšējiem pētījumiem, līdz pat 15% ziemojošo putnu aiziet bojā zvejas tīklos. Tas, protams, ir ievērojams zaudējums ūdensputnu populācijām, atsevišķos gadījumos pat globālā mērogā (piemēram, Baltijas jūras austrumu daļas ūdeņi ir viena no pasaulē nozīmīgākajām Stellera pūkpīles ziemošanas vietām).
Tomēr precīzas zināšanas par piezvejas apmēriem joprojām ir nepietiekamas. Tādēļ projektā ir paredzēts izpētīt piezvejas draudus ūdensputnu populācijām. Turklāt projektā tiek novērtēti arī jūras zīdītāju (piemēram, pelēkā roņa) piezvejas apmēri, kā arī postījums, ko šie dzīvnieki nodara zvejas tīkliem. Tīklu postījumi ir ļoti nozīmīgs un sāpīgs jautājums zvejniekiem, tādēļ roņu bojāeju piezvejas rezultātā jāaplūko kontekstā ar zaudējumu samazināšanu zvejniecībai.

Informācija par putnu un jūras zīdītāju piezveju zvejas tīklos, kā arī par roņu radītajiem tīklu bojājumiem un zvejas rezultātiem tiek iegūta no zvejniekiem, kā arī no zinātnieku veiktās eksperimentālās zvejas. Projekta ietvaros tiek slēgti līgumi ar atsevišķiem zvejniekiem, kas nodod zinātniekiem tīklos noķertos putnus un jūras zīdītājus. Tāpat projekta eksperti, kas sveic eksperimentālo zveju, reģistrē piezvejas gadījumus savos zvejas tīklos.

Iegūtie dati tiek izmantoti, lai noskaidrotu bīstamākos zvejas rīkus un metodes, apdraudētākās putnu sugas, kā arī citus putnu un zīdītāju piezvejas aspektus. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, projekta eksperti sniegs ieteikumus, kā samazināt zvejniecības ietekmi uz migrējošiem putniem un jūras zīdītājiem, izmantojot dažādus zvejniecību regulējošus pasākumus.

Traucējumu radītās ietekmes novērtējums attiecībā uz Eiropas nozīmes aizsargājamām ūdensputnu un roņu sugām

Šī projekta pasākumu grupa ietver teorētiskus pētniecības darbus, izvērtējot pieejamo informāciju par dažādiem traucējuma faktoriem attiecībā uz ūdensputniem un roņiem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tādiem traucējuma faktoriem, kā kuģu transports, rekreatīvās aktivitātes, vēja ģeneratoru uzstādīšana un darbība, militārās aktivitātes. Veicot iespējamo traucējumu ietekmes novērtējumu, tiks apkopota informācija, kas iegūta ūdensputnu un jūras zīdītāju inventarizāciju laikā, kā arī ekonomikas nozaru attīstības esošie un provizoriskie plāni, lai novērtētu patiesos paredzamo draudu apmērus.

BEF Life Natura